• Ekskursijas un citi pakalpojumi kempingā "Annas klints"
  • Ekskursijas ar vikingu kuģi
  • Cena: ivalīdi - 5 EUR; pensionāri, studenti, bērni - 7 EUR; pieaugušie - 10 EUR
  • Maršruta ilgums 1 stunda
  • Maršruts 

   

 Maršrura sākums- Annas klints ( saukta arī par Vilku radzi). Vēl prātā skolotāja Jāņa Zvaigznes atstāstītā epizode, kā Klintainē par tēva grēkiem vai vienkārši tāpēc, ka viņš bijis apmelots, arestēta kāda otrās klases meitenīte. Vajātāji viņu notvēruši uz  Vilku radzes pie Daugavas. Šis skats, kad trīcošs, nevainīgs bērniņš uz Daugavas klints cieš vēstures kolīzijās, kuras nav atkarīgas no viņa, ir tik emocionāli spēcīgs, ka to ir vērts iemūžināt skulptūrā vai gleznā.  

                                                                                           

 Kraukļa klints un Krustalīča klintis  stiepjas vairāk nekā kilometru garos posmos abos upes krastos – gan Vidzemes pusē, gan Sēlijā.  Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves uzpludinājums, un bijušā, līdz 40 metru (m) dziļā, kanjona klintis šobrīd ietver upi kā nepieejamas 2–4 m augstas sienas. Vertikālās kraujas ir šodienas Latvijas ainavai neparastas un izcili ainaviskas, tomēr aplūkojamas gandrīz tikai no upes puses – vai nu braucot ar laivu, vai ziemā- atrodoties uz ūdenskrātuves ledus. Vilku radze – klintis kā atņirgti vilka zobi, un kurš nebija tik veikls, iebrauca savu plostu kā vilkam rīklē. 

                                                       

 Sēlpils – sena sēļu apdzīvota vieta Daugavas kreisajā krastā iepretī Oliņkalnam, kura pēc Rīgas bīskapa Alberta rīkojuma 1207. gadā tika vācu sagrauta. Sēļi bija spiesti padoties un pieņemt kristietību. Ap 1372 gadu tika uzbūvēta jauna mūra pils. Kad Livonijas ordeņa valsts beidza pastāvēt, Sēlpils iekļāvās Kurzemes hercogistē. Ciematiņš pie pils izauga par mazu pilsētiņu, kurai 1621. gadā hercogs Frīdrihs piešķīra pilsētas tiesības. Turpmākajos poļu – zviedru karos Sēlpils, būdama stratēģiski svarīga vieta, gāja no rokas rokā, līdz 1627. gadā poļi atkāpdamies Sēlpili nodedzināja. Tas pats atkārtoti notika 18. gadsimta sākumā – zviedru karaspēks atkal dedzināja un spridzināja Sēlpili. 

 Oliņklanu latgaļi sāk apdzīvot un nocietina 10.gs. otrajā pusē. Latvijā, pēc profesora Jura Urtāna vērtējuma, kopumā ir reģistrēts apmēram 500 pilskalnu, to skaitā arī pilenes jeb pilskalni, kas tikai daļēji atbilst pilskalna pazīmēm. Oliņkalns ir lielākais un varenākais pilskalns Latvijā, iespējams arī visā Baltijā, jo laukums tam ir 2,3 ha, Andreja klints augstums, virs kuras atrodas pilskalns, ir 20 m. Pilskalns ierīkots stratēģiski ļoti izdevīgā vietā uz zemesraga, ko veidoja Daugavas klinšainais krasts, bet no otras puses – senās Daugavas atteka, tā sauktā Dūņu leja, kas bija 10–12 m augsts kreisais krasts. No trešās puses pilskalnu sargāja mākslīgais zemes uzbērums, kas arheologiem izraisa izbrīnu ar saviem grandiozajiem izmēriem, tā garums ir 175 m, augstums- līdz 7 m, platums pārsniedz 20 m. Oliņkalns bija senpilsētas tipa nocietinājums. Te atradās 13. gadsimta sākuma dokumentos minētā Alenes pils, kas bijusi administratīvais centrs Olines zemēm. Alpīnistiem stāvās klinšu sienas bija pateicīga treniņu vieta klinšu kāpšanas mākslā. Latvijas alpīnistu vēsture aizsākās 1949. gadā.


  • Laivu maršruts pa Daugavu un laivu noma
  • Maršruts sākas kempingā "Annas klints". Te var arī iznomāt vienvietīgas, divvietīgas laivas: kajakus, SOT kajakus, kanoe, gumijas, koka airu laivas. Var arī atstāt autotransportu un izmantot teltsvietas.
  • Laivu nomas cena: vienvietīgai laivai- 12 EUR dienā; divvietīgai laivai- 18 EUR dienā; teltsvieta- 10 EUR no cilvēka.
  • Maršruta garums pa upi- 12 kilometri.
  • Maršruta ilgums- viena diena.
  • Apskates objekti: Oliņkalns, Lokstenes svētnīca, Pļaviņu dolomita drupinātava, Sēlpils, Zvejnieku līcis, Krustalīča klintis, Kraukļa klintis

  
  • Daugavas orientēšanās poligons 0- skrējienam un riteņbraucējiem
  • Kartes cena: 1 EUR.


  • „Mežmalu taka” velotūristiem un nūjotājiem
  • Velosipēdu un trekinga nūju nomas cena:
    Inventārs 1 diena/EUR Nāk.diena/EUR 1 stunda/EUR Nākamā stunda/EUR 
     Velosipēds 12,007,00 4,00 2,50 
     Ķivere 4,002,00 1,20 0,60 
    Bērnu sēdeklītis
    		5,003,001,800,60
    Nūjas 21,50   
  • Maršruts:garums 10km

  • Šaušana ar pneimatisko šauteni
  • Cena: 30 šāvieni 4 EUR

  • Šaušana ar loku
  • Cena: 1 stunda 10 EUR

  • Ekskursija Kokneses pilsdrupas-Likteņdārzs-Kokneses pilsdrupas  
  • Cena: ivalīdi - 5 EUR; pensionāri, studenti, bērni - 7 EUR; pieaugušie - 10 EUR
  • Maršruta ilgums: 1 stunda
  • Maršruts:

   1937. gada 28. jūnijā izdotajā laikrakstā “Latvijas kareivis” paziņots: “ Šodien “Koknesis” uzsāk tūristu braucienus starp Koknesi un Staburagu. Mūsdienās mēs piedāvājam tūrisma braucienu ar kuģi "Nameisis" jau minētajā maršrutā Kokneses pilsdrupas- Likteņdārzs- Kokneses pilsdrupas. Laika ziņā starpība starp šiem notikumiem ir gandrīz gadsimts. Mums jāapzinās, ka daudz kas ir mainījies, bet vissāpīgāk, ka pēc Daugavas HES uzbūvēšanas mēs vairs neredzēsim skaisto Daugavas kanjonu. Tomēr nenoniecināsim šo upi, kuru saucam par māmuļu,  jo dzīve rit un vēl arvien ir tik daudz interesanta un skaista, ko aplūkot.                                                                                                                                                                                                                                                      

Koknese pilsdrupas. Ir hipotēze, ka Kokneses vārds veidojies no vikingu vai vācu cilmes vārda (Koggen+naes – “kuģa deguns”). Šī varianta piekritēji to saista ar kuģa smailo galu.  Livonijas krusta karu laikā Kokneses pilī valdīja ķēniņš Viesceķis, kura kristītais vārds it kā bijis Vjačeslavs (kriviču: Vjačko), un, iespējams, viņš ir bijis Polockas kņazu, kuri bija cēlušies no skandināvu vikingiem, radinieks. Koknese rakstos pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 
1205. gadā, bet 1277. gadā Koknesei jau ir pilsētas tiesības, tā ietilpst Hanzas savienībā un ir viens no spēcīgākajiem cietokšņiem pie Daugavas. Kokneses pils cietoksnis 
viduslaikos ir neskaitāmu cīņu vieta, līdz beidzot zviedri 1701. gadā šos četrus metrus biezos pils mūrus uzspridzina pēdējoreiz.

Kokneses parks, Pērses grava. 20. gs. 30. gados tā platība bija 63 ha. Līdz mūsu dienām saglabājusies meža parka josla Pērses kreisajā krastā, centrālais masīvs, kā arī apstādījumi gar estrādi un Otrajā pasaules karā kritušo kapiem, kopā 18 ha. Pērses lielā ūdenskrituma augstums 30.gados bija aptuveni 2,5 metri. Vēl viens ūdenskritums atradās augšpus lielā ūdenskrituma un bija kāpņveidīgs.                                                                                                                                                                    “ Pērses ūdenskritums bija visgleznainākais, visvairāk fotografētais, zīmētais, gravētais, gleznotais, visvairāk ceļvežu rakstos pieminētais. Trīs lietas, trīs vietas mani šajā dzīvē ir pārsteigušas, kad pirmoreiz ieraudzīju, – jūra, Siguldas ieleja un Pērses grava ar pilsdrupām un ūdenskritumu.”              Guntis Eniņš

 Likteņdārzs. Tā  ir  vieta,  kur satiekas  pagātne,  tagadne  un  nākotne. Gan  cilvēka,  gan  valsts.  Satiekas,  lai  dotu  mierinājumu pagātnei, spēku šodienai un iedvesmotu piepildīt savus sapņus nākotnē.  Kā pagājušajā gadsimtā paaudzes aiz sevis atstāja Brīvības pieminekli, tā mēs aiz sevis atstāsim Likteņdārzu. Likteņdārza ainaviskās koncepcijas autors ir pasaulē atzīts Japānas ainavu arhitekts  Shunmyo Masuno.                                                                                                     Teritorija ap tagadējo Likteņdārzu tika dēvēta par Krievkalnu, arī Krīvkalnu. Daugava, tai skaitā arī teritorija ap Krievkalnu, bija slavena ar savu plostniecību. 1847. gadā Krievkalna teritorijā tika uzcelta pareizticīgo baznīca. 1914. gadā te norisinājās Pirmā pasaules kara notikumi, par ko liecina Likteņdārza teritorijā esošie ierakumi. 1935. gadā vienīgo reizi Latvijā notika Pļaujas svētki, kuros piedalījās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Par svētku svinēšanas vietu tika izraudzīta tagadējā Likteņdārza teritorija, kura sakarā ar Pļaviņu HES būvniecību1965. gadā, tika appludināta. Padomju varas gados Krievkalna zeme tika izmantota kā lauksaimniecības teritorija, īsu brīdi – arī kā lauksaimniecības lidlauks. 2005. gadā Kokneses pašvaldībai piederošā sala tika pārdēvēta par Kokneses salu. Kopš 2008. gada šeit  tiek īstenots Likteņdārza projekts.